Jaunumi
Jēkabpils 2.vidusskolas 8.d klases programmas "Latvijas skolas soma" piecgade
Kādā klases stundā jautāju saviem skolēniem: “Kā jums šķiet, vai 5 gadi ir daudz vai maz?”
Atbildes bija dažādas, tomēr visbiežāk skolēni teica, ka nemaz tik daudz tas nav, taču, kad sākām runāt par programmu “Latvijas skolas soma” un tā pirmsākumiem, izrādījās, ka “tas taču bija tik sen….”
Kad sākās programma “Latvijas skolas soma”, manas audzināmās klases skolēni bija tikai apmēram 9 gadus veci. Šobrīd tie jau ir 14 gadus sasnieguši jaunieši ar citu skatījumu uz dzīvi, ar citādu pasaules uztveri, attieksmi pret darbu, viens otru un pilnīgi dažādām emocijām. Kad klases stundā atcerējāmies, kā tas viss sākās, skolēni teica: “Jūs ko, skolotāj, tas taču bija tik sen, mēs vairs neko neatceramies.” Jā, atmiņa skolēniem šobrīd nodarbināta ar ikdienas lietām, tehnoloģijām un citām interesēm, brīžiem pat šķiet, ka šos jauniešus nekas vairs neinteresē, taču tā nav. Kad sākām atskatīties atpakaļ un izgājām pa punktiem, kur esam bijuši un ko redzējuši, klasē sākās emociju un izsaucienu jūra:
”Ā, es atceros, toreiz bija interesanti! Mēs tur kaut ko darījām ar koku… Vai atceries to interesanto instrumentu, ko mums demonstrēja? Kā to sauca? Hei, nu kā to sauca? Tāds, ar ko sit! Paskatāmies tezaurs.lv! Hmmm, nevar atrast!”
“Un tā virtuālā pasaule, kurā mēs iegrimām….”
“Bet es atceros, kā bijām teātra uzvedumā – tur pa skatuvi skraidīja divi dīvaini jaunieši….”
“Vai tu atceries, kā viņi svinēja dzimšanas dienu, skrēja kā aizsvilušies apkārt mājai un piedāvāja mums iesaistīties?”
“Un vēl pats labākais bija noskatīties filmu. Mēs arī toreiz sapratām, ka galvenais varonis līdzinās mūsu klases Rihardam. Vēl kādu laiku mēs viņu saucām par Artūru.”
Tā es vēl varētu turpināt, bet šobrīd apstāšos pie pateicības par programmas “Latvijas skolas soma” dāvātajām iespējām!
ATSKATS UZ PIECGADI JĒKABPILS 2. VIDUSSKOLAS 8.D KLASES SKOLĒNU UN KLASES AUDZINĀTĀJAS ACĪM
2018. GADS
Programmas „Latvijas skolas soma” ietvaros 2018. gada 28. septembrī toreizējā mana 4.klase apmeklē izrādi „Karnevāls un kartupeļu salāti”. Izrādes pamatā ir interesanta divu aktieru saspēle, kuri spēj iejusties dažādos, brīžiem pilnīgi atšķirīgos, tēlos. Tur ir dzimšanas dienas gaviļniece Mija, viņas draudzene Katrīna, labi paēst mīlošais Oskars un sīkais Aksels, kurš var ielīst pat galda atvilktnē u.c Parādās arī iedomu tēli - putekļsūcējs, pelēns, zilonītis, bārbijas, kā arī svinīgais svētku krekls un apakšbikses ar ruksīšiem. Tomēr pēc skolēnu atsauksmēm ne visiem patīk šāda tēlu izvēle un apspēlēšana, lai gan tas, viņuprāt, ir „jautri un smieklīgi”.
Kopumā izrādē dažādi ikdienā ierastie dzīves elementi, piemēram, veļas mazgāšana, kur baltais krekls var nokrāsoties zils, vai cālēna dabiskā izšķilšanās sajaucas ar samākslotu, brīžiem pārspīlētu, darbību un jokiem, kas, iespējams, vairāk saprotami tieši mūsdienu bērniem (vecākās paaudzes skatītājs par to var arī pavīpsnāt). Tomēr kaut kur starp šiem jokiem ir ievītas dzīves vērtības, ko skatītājs „paņem” no izrādes līdzi – draudzība, izpalīdzība, drosme, kā arī līdzjūtība, augstas pašapziņas celšana un nepieciešamība būt patstāvīgam, mācēt pašam izvēlēties un iet savu dzīves ceļu.
Šīs vērtības bija labs nākamās klases stundas temats, kurā ilgi diskutējām par vērtību nozīmi caur izrādes un reālās dzīves prizmu. Skolēniem visvairāk patika arī tas, ka aktieri nespēlē uz skatuves, bet ir līdzās pašiem bērniem, iesaistot viņus darbībā – brīžiem skatītāji ir mēbeles dzimšanas dienas ballītē, brīžiem tikai putekļi, kurus var noslaucīt un izsūkt, bet brīžiem vienkārši bērni ar spēju iejusties jebkurā lomā, ar prasmi pielāgoties mūsdienu sabiedrībai un palīdzību pasākuma organizēšanā.
|
Pārsteidza arī pati izrādes telpa, tajā nav krāsainu skatuves elementu, krāšņu dekorāciju, bet ir tikai spilvens, kurš maina savas funkcijas atbilstoši konkrētai lomai – tas var būt gan kā krēsls vai mīksts paklājs, gan kā bumba, ko iesist vārtos, vai arī spēļmantiņa, ko samīļot un apčubināt. Skolēnos tas rada interesi, jo pastāv šis nezināmais, par ko tad nākamajā brīdī pārtaps it kā tik vienkāršais, pelēkais spilvens. Iespējams, ka šis ir veids, kā likt mūsdienu cilvēkam paskatīties savādāk uz ierastām lietām, tēliem un teātra elementiem. Paldies programmai “Latvijas skolas soma” par iespēju baudīt kultūras radītu ideju skolas mācību vielas pilnveidošanai! |
2019. gada maijā skolā (toreiz vēl Jēkabpils pamatskolā) viesojas SIA "Namdara darbnīca" ar izzinoši radošu nodarbību "Koka daudzveidīgā dzīve". Skolēni dodas pagalmā, apskata Latvijā augošās koku sugas, uzzina par to izskatu, izturību un dzīvotspēju. Tāpat viņi pēta dažādus kokamatniecības darbarīkus, uzzina, kā ar tiem rīkoties, kam tie paredzēti un kā tie top.
“Vai tu zini, kas tas ir?” jautā viens skolēns otram. “Nē, bet tūlīt uzzināsim!” iesaucas cits. Un tā top jauna epizode – darbarīki iepazīti, var palielīties ar savām zināšanām citiem.
Šodien, atskatoties atpakaļ, gan skolēni tā arī nespēja atcerēties viena interesanta darbarīka nosaukumu, kaut arī ņēma palīgā dažādas internetvārdnīcas, tik zīmīgo, viņuprāt, google.com, tomēr atbilde neradās, bet varbūt tomēr kāds mājās atcerējās? Būs jāpajautā!
Paldies programmai “Latvijas skolas soma” par iespēju baudīt dabas zinību un amatniecības piesātinātu zinātni skolas mācību vielas pilnveidošanai!
2019. gada oktobrī, izmantojot SIA "P.N.R." izglītojošās virtuālās realitātes nodarbības piedāvājumu, skolēni iegrima virtuālajā pasaulē.
Ar virtuālo briļļu palīdzību skatījās video, viņi atkārtoja mūzikas vēsturi, iepazinās ar mūziku un skaņu. Nodarbībā skolēni iepazinās arī ar Latvijā radītu saturu, kurā ar tehnoloģiju palīdzību apvienota mūzika, virtuālā realitāte un stāsts par Latvijas dabu.
Skolēniem ļoti patika, viņi atcerējās arī to, kā es nofilmēju nelielu video ar viņiem šajās brillēs. Bērni, baudot šo virtuālo realitāti, grozīja galvas un kaut ko ķēra gaisā. Pēc tam paši priecājās, cik dīvaini viņi izskatījās. Bet visi atzina, ka tas bija interesants un aizraujošs piedzīvojums. Arī tagad, četrus gadus vēlāk, skolēni atceras, ka tobrīd tas bija dīvaini, bet tagad tas jau vairs neliekas nekas īpašs, daudziem jau tādas brilles ir pieejamas arī mājās.
Paldies programmai “Latvijas skolas soma” par iespēju iesaistīt tehnoloģiju dažādību skolas mācību vielas pilnveidošanai!
|
2020. GADS Gads, kurš ieviesa ļoti dramatiskas izmaiņas ikviena dzīvē. Bija jāmācās mācīties citādāk…Pirms vēl sākās covid-19 ierobežojumi, manas klases skolēni paspēja izmantot klātienē programmas “Latvijas skolas soma” radošo tikšanos “Valodas bagātība - izloksnes un apvidvārdi” stāstnieces Līgas Reiteres vadībā. Interesantākais bija tas, ka tieši tobrīd latviešu valodas stundās izzinājām dialektus, pētījām atšķirības un klausījāmies dažādus piemērus, bet te tāda iespēja – dzirdēt tekstus īstajā tāmnieku jeb lībiskajā dialektā. Paldies programmai “Latvijas skolas soma” par iespēju atkārtot stundās apgūto un saklausīt latviešu valodas skaniskumu un daudzveidību skolas mācību vielas pilnveidošanai! |
Programma “Latvijas skolas soma” ir pretimnākošs arī attālināto mācību laikā. Tiek piedāvātas dažādas koncertlekcijas, kas sniedz iespēju tajās ielūkoties, izbaudot mākslu, kultūru un atpūtu vienlaikus. Kā pirmo baudījām SIA “Dzīvā Skaņa” tiešsaistes koncertlekciju “Mūsu maestro. Raimonds Pauls” un 2021.gada maijā skolēni varēja noskatīties koncertlekciju „Atmodas dziesmas. Dziesmotā revolūcija.”
„Ir tik labi dzīvot brīvā Latvijā, vai ne? Ir tik labi, ka mums ir sava valsts, mēs esam saimnieki savā zemē,” saka Mikus Abaroniņš, uzrunājot jauniešus un dodot viņiem iespēju ielūkoties pagātnē, uzzināt par vienu no svarīgākajiem notikumiem Latvijas vēsturē, stāstot, kas tika piedzīvots un pārdzīvots, kā notikumi virzījās un attīstījās.
Pēc koncertlekcijas noskatīšanās skolēniem tika piedāvāta krustvārdu mīkla un jautājumi, uz kuriem skolēni sniedza atbildes gan vēstures, gan mūzikas jomā.
Daloties sajūtās par koncertlekciju un tās nozīmi patriotisma celšanā, skolēni atzina, ka ir diezgan vienkārši un interesanti izprast vēstures notikumus ar dziesmu palīdzību, ieklausoties Latvijai tik nozīmīgās un tik populārās dziesmās kā „Dzimtā valoda”, „Manai tautai”, „Pie laika”, „Zilais lakatiņš”, „Atgriešanās” no rokoperas „Lāčplēsis”, „Atmostas Baltija”, „Virs galvas mūžīgs piena ceļš” u.c.
Skolēnu atsauksmes:
Man ļoti patika koncertlekcija, es uzzināju daudz ko jaunu, interesantu. Mani ļoti ieinteresēja dziesmas, kuras skanēja pēc katra notikuma. (Gita)
Man ļoti patika šī lekcija, sākumā, kad pateica, ka būs jāklausās lekcija, es noteikti negaidīju, ka tā būs ik interesanta un viegli noklausāma. Uzzināju interesantus faktus un paklausījos vienkārši ļoti labu mūziku. (Anete)
Man koncertlekcijā patika klausīties latviešu dziesmas, jo dzirdēju tādas dziesmas, kuras nezināju. Koncertlekcijā arī uzzināju daudz ko jaunu par Latviju. (Evelīna)
Man patika visas dziesmas, kas bija šajā koncertlekcijā, tās gan izklausījās vecmodīgas, bet diezgan patriotiskas. Lai gan to bija daudz un tās juka kopā, bet man tas patika. (Vanesa)
Man koncertlekcijā patika tas, ka tur pastāstīja visu ļoti vienkāršos un skaidros teikumos. Vēl man patika tas, ka ir interesanti fakti saistībā ar Latviju un tās vēsturi. (Roberts)
Koncertlekcijā man patika tieši dziesmas, jo man patīk mūzika, un latviešu dziesmas, izrādās, ir diezgan skaistas. (Lauma)
Man koncertlekcija likās ļoti izglītojoša, es uzzināju dziesmas, kas iepriekš nebija zināmas. Viena no interesantākajām lietām, kas palika atmiņā, ir vafeles „Daugava”, par tādām nebiju dzirdējusi. Un pēc katra vēstures fakta bija dziesma, kas bija kā starpbrīdis – laiks pārdomām par to, kā ir bijis. (Ieva)
Arī tagad, atskatoties atpakaļ, skolēni atceras, ka bija jāpilda krustvārdu mīkla, bija doti jautājumi, uz kuriem jāsniedz atbildes gan vēstures, gan mūzikas jomā, bet varētu arī atkārtot. Šādi mācīties var turpināt!
Paldies programmai “Latvijas skolas soma” par iespēju izdzīvot Latvijas vēsturi mūzikas ritmos!
Turpinot aktualizēt patriotisma un piederības sajūtu, 2021. gada 11. novembrī bija iepazīstama koncertlekcija “Lāčplēša dienā". Arī te neiztika bez atgriezeniskās saites uzdevuma - noskatoties koncertlekciju, skolēni pildīja pievienoto darba lapu, tādējādi notika sadarbība ar vēstures skolotāju. Pirms tam sazinājos ar skolotāju, kopā izanalizējot, ko un kā vēl var paņemt šim tematam klāt.Taču, pat neskatoties uz aizpildāmo darbu, skolēni bija ieinteresēti un daudzas dziesmas dziedāja līdzi.
Šī paša gada 21. decembrī kārtējā programmas “Latvijas skolas soma” koncertlekcija, un skolēni bija sajūsmā par interesantajām, pat neparastajām tradīcijām, spēlēm un ēdieniem citur pasaulē.
Koncertstāsts “Ziemassvētki apkārt pasaulei” ieveda mūs pasaulē, kas ir ārpus Latvijas, ārpus mūsu zināšanām par Ziemassvētkiem. Tas viss tika izdziedāts, izbaudīts – sajūtas radīja ne tikai stāstījums un dziesmas, bet arī vizuālais un telpu noformējums. Skolēni uzzināja, kur tapušas populārākās Ziemassvētku dziesmas, kas ir to autori un kā tās dziedamas. Un galvenais – dziedāja līdzi arī paši. Interesi radīja fakti, ko skolēni nav zinājuši, piemēram, populārās alumīnija eglītes ASV vēsturē vai Salatēvs un Sniegbaltīte Krievijā. Arī pelmeņi kā viens no Ziemassvētku ēdieniem Krievijā, skolēniem lika pasmaidīt.
Arī šodien, atskatoties nu jau pavisam netālajā pagātnē, skolēni minēja, ka šīs koncertlekcijas viņiem lika aizdomāties par latviešiem kā tautību ar savām tradīcijām, vēsturi, vērtībām, ģimenisku kopābūšanu svētkos u.tml. Piebilde bija, ka viņi labprāt noskatītos vēl kādu no šādām koncertlekcijām!
Paldies programmai “Latvijas skolas soma” par iespēju izdzīvot citu tautu tradīcijas un uzzināt jaunu informāciju, dziesmu vārdiem skanot!
2022. gada 6. maijā devāmies mācību ekskursijā uz Rīgu. Kāpēc tieši turp? Gatavojoties ekskursijai, skolēni izpētīja visu programmas “Latvijas skolas soma” piedāvājumu, izanalizējot un pārrunājot katru iespēju un variantu. “Skolotāj, braucam uz kino! Noskatāmies filmu “Dvēseļu putenis” Rīgas kinoteātrī!” viens pēc otra beigās piedāvāja skolēni.
“Tā taču būs svētku nedēļa, kad Latvija svin savu otro dzimšanas dienu, apvienosim patīkamo ar lietderīgo,” piebilda citi gan vienā, gan otrā klasē (ekskursijā devāmies ar vēl vienu 7.klasi).
Tā arī izlēmām, ka ekskursijas mērķis būs ne tikai kolektīva saliedēšana un jauka laika pavadīšana, bet arī savas pilsoniskās līdzatbildības un piederības savai tautai apzināšanās. Skolēni paši novērtēja to, cik liela nozīme ir vēstures notikumiem ikviena cilvēka dzīvē arī šobrīd – mūsdienās.
Bez filmas noskatīšanās lielajos ekrānos, skolēniem tika piedāvāts arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļas apmeklējums. Tas ne tikai atgādināja un iepazīstināja ar dažiem Latvijas vēstures faktiem, bet arī ļāva ielūkoties bijušā Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa vasarnīcā, kam viņa prezidentūras laikā tika izmantots šis Dauderu nams. Turpat bija arī iespēja redzēt prezidenta vaska skulptūru un uzzināt, kādus dzīvniekus tolaik šajā mājā turēja Kārlis Ulmanis.
Protams, svarīga arī atgriezeniskā saite, tāpēc skolēniem bija uzdevums LNVM uzmanīgi klausīties gida sniegto informāciju, kā arī filmas skatīšanās laikā pārdomāt, kādi vēsturiskie notikumi tika atspoguļoti, kādas sekas tie atstāja uz mūsu valsts nākotni u.tml.
Atgriežoties skolā, vēstures stundā skolēniem bija jāaizpilda sagatavota darba lapa, kurā bija ne tikai jāizvērtē redzētais, bet arī jāatbild uz konkrētiem jautājumiem, jāmeklē un jāizanalizē informācija bukletos, kas tika iedoti muzejā. Viens no uzdevumiem arī bija argumentēt savas domas īsajā rakstā – viedoklī par vēstures notikumu nozīmi katra skolēna dzīvē, kas arī skolēniem ļoti labi izdevās.
Ko atceramies šodien? Skolēnu frāzes, atskatoties uz šo piedzīvojumu: “Kinoteātris… sākas filma…. Par garu gan ievads, nevar sagaidīt sākumu… Tad sākas…. Karš…. Daudz bojāgājušo… Bet tāda taču bija realitāte…. Un kas tad tas – galvenais varonis uz mata līdzīgs mūsu klasesbiedram…. No šodienas varam saukt viņu citā vārdā…. Mjā, filma smaga, bet laba…. Paldies!”
“Muzejs…. Kaut kādos Dauderos…. Bet bija interesanti…. Lielas durvis, tādas mazas, šķības trepes… dīvainas lampas….. vecišķa virtuve un daudz vecu trauku…. Bet tā taču kādreiz dzīvoja…. Blaumaņa portrets… Kamīns…. Tautu tērpi…. Un gleznas….. to tik daudz….. varētu atbraukt vēlreiz…..”
Paldies programmai “Latvijas skolas soma” par iespēju pavadīt lielisku piektdienu, baudot kopīgu dienu ar savu klasesbiedru un audzinātāju līdzdalību!
2022. gada rudenī sanāk “ielekt vilciena pēdējā vagonā” un atkal doties uz Rīgu.
Ir 9. novembris – patriotisma nedēļa, gribas izbaudīt rudens krāšņumu, iedegt sveces pie Brīvības pieminekļa, ko mums arī ļauj izdarīt, pastaigāt pa Vecrīgas mazajām ieliņām, piestāt pie Melngalvju nama, apskatīt kompleksu “Trīs brāļi” un vienkārši būt kopā. Bet kā tad bez programmas “Latvijas skolas soma” piedāvājumiem? Protams, vajag! Izvēlamies divas muzejpedagoģiskās nodarbības “Rīgas naudas ceļš cauri gadsimtiem uz eiro” un “Bruņniecība un ieroču attīstība viduslaikos” Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. Un nekļūdījāmies - tas deva unikālu iespēju iepazīt ne tikai Rīgas vēsturi, bet arī seno viduslaiku bruņinieku dzīvesveidu un ieročus. Varēja uzzināt, cik sver zobens, kāda ir sajūta, kad galvā ir bruņucepure, bet ķermeni sedz smagas aizsargbruņas, kāda ir senākā naudas vienība, cik smagas, lielas vai sīkas ir senās monētas, kāda ir leģenda par Lielo Kristapu u.tml.
Tomēr vissaistošākā bija iespēja redzēt unikālu valsts vēstures relikviju – Viļa Rīdzenieka lielformāta kolorēto fotogrāfiju „Latvijas valsts pasludināšana 1918. gada 18. novembrī”. Fotogrāfa fiksētais kadrs ir vienīgā vizuālā liecība, kurā iemūžināts valsts dibināšanas brīdis – Latvijas Republikas proklamēšanas pasākums tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī (toreizējā II Rīgas pilsētas teātrī). Un tieši šajā laikā, kad devāmies ekskursijā, tā tiek parādīta visā savā spožumā, iznesta no muzeja krājuma novietnes.
Paldies programmai “Latvijas skolas soma” par iespēju saliedēt klašu kolektīvus, audzināt skolēnos patriotismu, iepazīstot mūsu Latvijas vēsturi, kā arī pierādīt to, ka katrs no mums ir atbildīgs par attieksmi pret sevi, citiem, kultūru, vēsturi un spēju cienīt un godāt visu, kas mums ir, bija un būs.
Tas bija neliels ieskats mūsu programmas “Latvijas skolas soma” izmantotajos piedāvājumos, bet kur mēs dosimies tālāk? Kā neapjukt šajā plašajā piedāvājumā? Laiks rādīs….
Programmai “Latvijas skolas soma” milzīgu pateicību izsaka arī Jēkabpils 2.vidusskolas skolotāja un 8.d klases audzinātāja Līga Radzeviča.
